Štāls vēlas izlauzties no Rangers organizācijas

Andris Jansons

Ņujorkas Rangers tradicionāli tiek uzskatīti par jauno un talantīgo hokejistu kapsētu. Lielākoties pie tā ir vainīga Rangers filzofija komandas sastāva komplektēšanā, kad uzsvars tiek likts uz pieredzējušiem spēlētājiem tūlītēju panākumu sasniegšanai. Jaunie vairāk tika izmantoti kā spēlētāju apmaiņas priekšmeti, lai Rangers savā sastāvā iegūtu lielākās zvaigznes. Par to, kas notiek ar Rangers ievērojot šo filozofiju, zin katrs sevi cienošs hokeja līdzjutējs. Vienīgie hokejisti, kuri ir izauguši Medisonā un kļuvuši par superzvaigznēm spēlējot tikai vai galvenokārt Rangers, ir Braiens Līčs un Maiks Rihters. Šie abi spēlētaji arī bija galvenie kuri 1994. gadā Ņujorkai izcīnīja Stenlija kausu. Kaut gan šosezon Rangers filozofija ir „mainījusies” un arī ir pirmie panākumi, tomēr par jaunu šo komandu nenosauksi, jo pamatkodolu veido vecā gvarde – Jāgrs, Straka, Nīlanders, Ručins, Kasparaitis un citi. Vienīgais jauniņais kurš dod ievērojamu ieguldījumu Rangers spēlē ir zviedrs Henriks Lundkvists. Kondratjevs, Tjutins, Ortmaijers, Pruka ir stabili pamatsastāva spēlētaji, bet varbūt izņemot čehu Peteru Pruku, neviens ne ar ko spilgtu neizceļas. Liela daļa jauno savu laiku pavada Rangers fārmklubā Hārtfordā, kur savulaik spēlēja arī Juris Štāls. Nu jau labu laiku viņš ir nosūtīts vēl vienu pakāpienu zemāk – uz ECHL komandu Charlotte Chekers. Visticamāk, ka spēlēšana Rangers, kura bija salīdzinoši tuva 2003. gadā, tā arī nekad nenotiks, un Juris tiks pieskaitīts pie neskaitāmā Rangers upuru saraksta. Kaut gan cerības uz NHL atmest nevejag, jo kā viens no piemēriem, vārtsargs Džeisons Labarbera, kurš tika uzskatīts par Rangers „nākotnes” vārtsargu superdueta Dens Blakburns – Džeisons Labarbera sastāvdaļu, ir veiksmīgi atradis savas karjeras turpinājumu Losandželosas Kings sastavā. Par Jura domām saistībā ar Rangers, Šarloti un Latvijas izlasi izdevās uzzināt sarunā pēc ECHL spēles Trentonā, Ņūdžersijā.
Kā esi apmierināts ar savām gaitām Šarlotē?
Ar pilsētu esmu apmierināts, bet ar hokeju, protams, ka nē.
Ar kuru klubu Tevi saista līgums?
Man ir līgums ar Rangers organizāciju. Šis ir mans pēdējais gads pie viņiem.
Vai domā, ka Tev izdosies izsisties uz augšu?
Vispār, pēdējos gados Rangers ir diezgan daudz labu jauno spēlētāju. Ļoti daudz nodraftētu hokejistu. Bet man šķiet, ka man šogad netika dota iespēja. Šogad, pirmo reizi mani vispār neuzaicināja uz Rangers treniņnometni, un Hārtfordā man bija viena spēle kurā es nospēlāju labi, un man bez iemesla tika pateikts, ka man jabrauc ir uz šejieni spēlēt. Varu teikt, ka esmu neapmierināts ar visu un domāju, ka viņi arī nav ar mani laimīgi. Mēs esam tādā strupceļā.
Vai vēlies mainīt komandu?
Esmu ar savu aģentu runājis par šo lietu. Šarlote man nemaksā algu, un viņi nav noteiceji šajā lietā, vienalga vai viņus apmierina mans spēles stils vai nē. Bet es , protams, izlauztos no šejienes un meģinātu kaut kur citur, kaut vai no paša sākuma, no zemākam līgām. Jau trešais gads Rangers organizācijā un esmu kā iestrēdzis šeit.
Vai domā par spēlēšanu Eiropā?
Es vasarā runāšu ar aģentu. Pats gribu palikt spēlēt Ziemeļamerikā, bet dzīvē visādi var notikt.
Vai Šarlotē ir sasniedzama izaugsme?
Esmu vairāk degradējies, nevaru saprast kurš ir mans līmenis. Varbūt es vienkarši neatbilstu šai organizācijai, varbūt viņiem ir citi plāni. 2003. gadā man tika dota laba iespēja (Štals spēlēja Rangers vienā maiņā ar Marku Mesjē un Ensonu Kārteru – A.J.), varbūt es to vienkarši neizmantoju, bet es biju tuvu lai iekļūtu Rangers komandā. Tagad man sanāk kūļāties par šo līgu. Bet ko lai dara, jāspēlē hokejs vien ir.
Pērn Tev izdevās tikt uz Latvijas izlasi, vai arī šogad Tevi palaidīs?
Patreiz viss vēl ir processā. Man vēl piektdien zvanīja Māris Baldonieks un prasīja kā man būs ar ierašanos. Pērn es divas reizes aizbraucu, un tā kā pievīlu šo komandu. Bet viņiem nav nekāda teikšana, jo viss tika nokārtots ar Hārtfordu (Hārtforda ir Rangers organizācijas sastāvdaļa, bet Šarlote ir patstāvīga struktūra ar sadarbības līgumu starp organizācijam – A.J.). Tāda ziņā viss bija legāli, bet Šarlotē viņi uz mani skatās kā uz neuzticīgu savai komandai, jo šeit nav pieņemts, kā tas ir Eiropā, kur ir atļauts doties uz izlases spēlēm. Protams, man ir liels gods spēlet Latvijas izlasē un es labprāt braukšu, un šogad vēl ir iespēja pacīnīties par iekļūšanu olimpiskajā sastavā. Es noteikti mēģināšu tikt, un gan jau arī treneri šeit sapratīs.
Varbūt tieši laba spēle Olimpiādē ieinteresēs kādu citu NHL klubu Jura varējumā, un šis laiks Rangers organizācija aizmirsīsies. Bet Juris nav vienīgais latvietis, kurš ir izjutis Rangers dīvainības. 2001. gadā aiz deguna tur tika vilcināts Pēteris Skudra.

Attēlā: Juris Štāls laužas uz Trentonas vārtiem. Photo: Juris Stals in attack. © Andris Jansons (Hokeja Vestnesis)