Māris Ziediņš – Latvijas hokejists Ziemeļamerikā no Talsiem

Andris Jansons

Lielākā daļa Latvijas hokejistu Ziemeļamerikā nāk no Rīgas, tādēļ ir ļoti patīkami redzēt, ka ir arī kāds no citām Latvijas pilsētām, kurš ir izsities līdz Ziemeļamerikas trešajai spēcīgākajai hokeja līgai. Māris Ziediņš jau ir uzskatāms par pieredzējušu hokejistu Amerikā, jo viņš šeit jau pavada septīto sezonu. Viņš savas gaitas uzsāka no junioru komandas, tad pavadīja četrus gadus universitātē, un tagad jau otro gadu spēlē profesionālajā līmenī. Uz doto brīdi Māris ir rezultatīvākais Latvijas profesionālais hokejists Ziemeļamerikā (uz 28.februāri Mārim ir 32 punkti (15+17)). Savā komandā Toledo Storm viņš ieņem ceturto vietu pēc rezultativitātes un tiek laukumā pašos izšķirīgākajos brīžos. Pagaidām Māris turpina progresēt, un, neskatoties uz to ka nav draftēts, jau nav junioru vecumā, viņš vēl var izsisties līmeni vai divus augstāk. Piemērs, šeit nav tālu jameklē – Raitis Ivanāns. Un kas zin, varbūt tā nav tikai sakritība, ka viņu ceļi ir bieži vien krustojušies.
Mēs Jums piedāvājam interviju ar Māri Ziediņu, kurā viņš „Hokeja Vēstneša” lasītājiem stāsta par savām gaitām Ziemeļamerikā.
Kā tu nonāci Amerikā?
Pats sākums bija septiņus gadus atpakaļ. Viens draugs no Talsiem, kurš ir vecāks par mani, brauca uz Ameriku biznesa lietās. Viņam arī ir puikas, gan jaunāki par mani, kuri spēlē hokeju. Es viņam apjautājos, varbūt, viņš var paskatīties kādu junioru komandu tanī apkartnē, kur viņš dodas. Viņš piekrita. Viņš brauca uz Milvoki, kas ir netālu no Grīnbejas. Tur gan nebija nevienas junioru komandas, bet viņš painteresējās un uzzināja, ka tuvākā komanda ir Grīnbejā. Viņš sazvanīja tās komandas treneri, pastāstīja par mani un treneris atbildēja, lai es vasarā braucot uz viņu treniņnometni un parādot, ko varu. Tā arī jūnijā es aizbraucu. Tā nometne ilga divas nedēļas. Nometnē man gāja labi, un es tiku iekšā komandā. Tad es aizbraucu atpakaļ uz mājām, un septembrī sakravāju somas un braucu šurp. Vienu gadu pavadīju Grīnbejas Gamblers junioru komandā. Tā spēlēja USHL līgā. Diemžēl, tas man varēja būt tikai vienīgais gads , kad es varēju spēlēt junioru komandā, jo es jau sasniedzu vecuma robežu.
Pēc tam tu nokļuvi universitātē?
Tad, kad sezona nāca uz beigām, es sapratu, ka man ir jādomā, ko darīt tālāk. Es zināju, ka junioru hokeju es vairs nevaru spēlēt, un man ir jāizvēlas starp skolu vai profesionālo hokeju. Tā, sanāca, ka pārsvarā visi mani komandas biedri centās tikt kādā no universitātēm, un tā es pats izdomāju, ka man būtu labāk sākt skolu un dabūt izglītību. Tā sanāca, ka koledžas treneris sezonas laikā vēroja mūsu spēles, un pēc vienas no spēlēm, viņš pienāca pie manis un piedāvāja spēlēt viņa vadītajā koledžas komandā. Un es nolēmu iet uz turieni, jo tā atradās Grīnbejā, un man šī pilsēta bija iepatikusies un tur man bija daudz draugu. Tā arī nākamos četrus gadus es pavadīju spēlējot tanī koledžā, un dabūju augstako izglītību starptautiskajā biznesā.
Tu tanī laika saņēmi vairākus apbalvojumus. Kurš no tiem bija visvērtīgākais?
Nu vislielākais sasniegums bija manā pēdējā gadā. Es tiku atzīts par visas līgas (NCAA Division 3) labāko spēlētāju. Tas bija mans lielākais saniegums.
Vai tas Tev deva iedvesmu profesionāļa gaitām?
Protams, ka tas deva vairāk pārliecības par saviem spēkiem. Apzinājos uz ko esmu spējīgs , un, ka ir vērts palikt Amerikā un uzspēlēt profesionālo hokeju. Daudzi mani komandas biedri pēc skolas pabeigšanas, vispār beidza spēlēt hokeju, un sāka meklēt darbu, jo viņi uzskatīja, ka būtu bijis pārāk grūti atrast kādu darbu hokeja laukumā.
Viskonsīnas štats atrodas Amerikas ziemeļu daļā. Vai vari teikt, ka hokejs tanī ir populārs?
Personiski esmu redzējis, ka Minesotā ir labākā hokeja atmosfēra, ja runā par junioru un koledžu hokeju. Atklāti sakot, Grīnbejā hokejs bija augstā līmenī un bija daudz cilvēku, kuri bija tanī iesaistīti.
Vai bija jūtama tuvakās NHL komandas Čikāgas Black Hawks ietekme?
Atklati sakot nē.
Turpat Viskonsīnas štatā Milvokos spēlēja Raitis Ivanāns. Vai izdevās viņu satikt?
Jā, man izdevās apmeklēt vienu spēli, laikā, kad viņš tur spēlēja. Tā kā, vispār, man pašam bija iespēja apmeklēt Milvoki treniņnometni pēc skolas beigšanas, tad man izdevās tās divas nedēļas trenēties kopā ar Raiti. Tas viennozīmīgi bija ļoti pozitīvi.
Vai arī sanāca uzspēlēt kopā?
Jā, mēs arī uzspēlējām kopā. Treniņnometnes beigās treneris man pateica, ka es vēl pagaidām netieku komandas sastāvā, jo man priekšā esot daudz draftētu spēlētāju. Tad es aizbraucu spēlēt uz UHL komandu Rokfordas Ice Hogs. Raitis arī tanī pašā laikā bija parakstījis līgumu ar Milvoki un Rokfordas komadām. Tas viņam bija divpusējais līgums. Viņš palika Milvoki kādu mēnesi, un tad tika nosūtīts uz Rokfordu. Tad arī mēs dabūjām kopā uzspēlēt divas spēles, un vienā no tām mēs pat bijām vienā maiņā. Un to es atceros diezgan labi. Mums spēle gāja no rokas, un mūsu maiņa iemeta vairākus golus. Un jā, viņš arī tanī spēlē vienreiz izkāvās. Bet lieta ko es visvairāk atceros, ir, ka es varēju droši mest ripu pretinieku zonā no zilās līnijas aiz viņu vārtiem, jo zināju, ka Raitis to izcīnīs mums atpakaļ, jo viņš spēlē fiziski un viņam ir labs ātrums. Patiešām bija bauda uzspēlēt ar viņu kopā. Tad Milvoki viens hokejists guva traumu un Raitis tika izsaukts atpakaļ uz turieni, un tā arī viņš tur palika līdz sezonas beigām. Cik zinu, tad viņi arī tur uzvarēja.
Runājot par Viskonsīnas štatu un Grīnbejas pilsētu. Tur ir ļoti populāra amerikāņu futbola komanda Grīnbejas Packers. Vai Tevi tas ieinteresēja?
O, jā! Latvijā amerikāņu futbols nav nekāds populārākais sporta veids, bet nu jau esmu šeit pabijis ilgu laiku un man tas ir iepaticies, un varu sevi nosaukt par Grīnbejas Packers fanu. Man bija izdevība satikties ar pāris Packers spēlētājiem. Caur hokeju es ļoti labi pazīstu viņu komandas ekipējuma menedžeri, kurš mani uzaicināja pāris reizes uz stadionu un parādīja Packers ģērbtuves un iepazīstināja ar futbolistiem. Viņš man arī dabūja pāris biļetes uz spēlēm.
Vai satiki Bretu Favrē (Packers superzvaigzne)?
Personiski nē.
Atgriežoties pie hokeja. Kā tu nokļuvi Toledo komandā?
Rokfordas treneris iepriekšēja sezonā bija strādājis par trenera asistentu Toledo. Viņš sazinājās ar savu bijušo klubu un ieteica viņiem mani. Storm treneris man piezvanīja, un es piekritu. ECHL ir vienu līmeni augstāk nekā UHL, un es šeit sevi varu labāk pierādīt.
Kāda ir atšķirība starp UHL un ECHL?
Galvenā starpība ir vecuma ziņā. ECHL ir jaunāka, tāpēc šeit ir augstāks spēles ātrums. Bet arī UHL ir labs līmenis.
Kā esi iejuties Toledo komandā?
Pat labāk, nekā gaidīju. Metu iekšā golus, atdodu piespēles. Arī treneris man uzticas. Ja tevi laiž laukuma spēles pēdējās sekundēs, spēlējot seši pret pieci, tad tas dod vēl vairāk enerģijas tālākajam. Tāpēc nav iemesla sūdzēties. Man patīk Toledo halle un arī mūsu fani. Tas vienmer palīdz, ja zini, ka fani tevi vienmēr atbalsta.
Kāda ir Kolumbusas ietekme uz Toledo (Abas pilsētas atrodas Ohaio štatā)?
Kolumbusai nav ietekmes uz Toledo kluba faniem, bet tā ir Detroitai. Jo Toledo atrodas uz robežas ar Mičigānas štatu.Daudzi cilvēki pat domā, ka mēs esam Mičigānā, bet Detroita ir tikai stundas braucienā no mums. Cilvēki šeit atbalsta hokeju. Uz mūsu spēlēm nāk daudz fanu Red Wings formas kreklos. Un to ir vēl vairāk, tagad, kad ir NHL lokauts.
Šogad Toledo ir labas izredzes tikt ECHL play off?
Es ceru. Četras komandas no katras divīzijas iet tālāk. Pērn Toledo nebija ne tuvu play off. Tagad visi šeit to ir nogaidījušies. Ja tabulā paskatās, tad mēs esam ar vēl četrām komandām kopā, un mūs šķir tikai pāris punkti. Vēl neko nevar zināt kā būs.
Toledo kluba stiprās un vājās vietas?
Stiprās vietas – vārtsargi, komanda kā tāda ir diezgan jauna, un tas varētu būt pozitīvi, komanda ir draudzīga un tas nozīmē ļoti daudz. Tādu izteiktu vājo vietu mums nav. Bet pāris pēdējās spēles mēs zaudējām, jo bijām pārāk pašpārliecināti, ka mēs esam palikuši par labu komandu un varam nesagatavoties spēlēm kā agrāk. Pēc pāris zaudējumiem esam sapratuši, ka tā nevar darīt.
Jūs divīzijā cieši konkurējat ar Armanda Bērziņa pārstēvēto Vīlingas Nailers?
Man, personiski, patīk ar viņiem spēlēt, jo abas komandas ir spēkos līdzīgas. Būs ļoti interesanti paskatīties kā mums ies, ja viņi stāsies mums pretī play off.
Kā vērtē savas izredzes izsities uz augšu?
Viss ir ļoti vienkārši – jāturpina strādāt. NHL lokauts jau arī kaut ko iespaido. Tās lietas es nevaru kontrolēt, es varu tikai spēlēt un censties cik vien var augstu uzkāpt.
Kā Tu vērtē NHL lokautu?
Kā jau katrs hokejists, neesmu par to priecīgs, vēl jau nevar zināt, kas notiks nākamgad. Es gan ļoti ceru, ka nākamā sezona notiks, bet ja nē tad viss būs ļoti vienkārši – būs vairāk hokejistu, kuri cīnīsies par darbiem un nebūs pietiekami daudz komandu. Un daudziem hokejistiem būs grūti izsities ārā.
Bet, ja NHL ievieš aizvietotāju spēlētaju nolikumu?
Tad obligāti tas varētu būt liels pluss, bet kamēr es ko tādu neredzēšu notiekam savām acīm, tam ir pagrūti noticēt. Tā jau ir daudz baumas apgrozījušās ap šīm lietām.
Kāda ir Tava sapņu komanda NHL, kurā Tu vēlētos spēlēt?
Es spēlētu jebkurā komandā, galvenais , lai tā būtu NHL komanda. Bet mana sapņu komanda varētu būt Detroita. Man patika skatīties kā tur spēlēja Larionovs, Fjodorovs un citas zvaigznes. Kā arī Red Wings ir viena no vecākajām un tradīcijām bagātākajām NHL komandām.
Māris Ziediņš Latvijas izlasē?
Es ceru, ka pavasarī, varēšu aizbraukt uz Latviju un pamēģinat iekļūt izlasē. Grūti pateikt kā būs, jo nekad neesmu spēlējis tanī. Pavasarī būs skaidrāka bilde. Gribēšana man ir liela, un tas jau ir daudz. 

Attēlā: Māris Ziediņš Toledo Storm komandas formā. ©Andris Jansons