Izlase čempionātu tomēr noslēdz uz mīnus zīmes

 

Kristaps Bandilko (HV)

 

Neskatoties uz to, ka vietu A grupā Latvijas izlase saglabājusi, skaistās spēlēs uzvarot Ukrainu (5:0), kā arī Austriju (5:1), tomēr pēdējā spēlē piedzīvotais pārliecinošais zaudējums nebūt ne topa komandai Norvēģijai ar 4 pret 7 liedz uz šo aizvadīto čempionātu skatīties ar kaut nelielu gandarījumu.

 

Pēdējās spēles neveiksmes protams var norakstīt uz spēlētāju mazo motivāciju, jo Latvijas izlases hokejistiem neas praktiski tajā neizšķīrās, un mūsējie bija jau nodrošinājuši sev 13. vietu čempionātā. Tomēr fani katrā spēlē gaida no komandas simtsprocentīgu atdevi, ko šoreiz neredzējām. Ātri nonākot zaudētājos ar 0:3, mūsu hokejistiem, šķiet, pazuda jau tā nedaudzās motivācijas drupatiņas. Kaut gan izdevās pietuvoties līdz rezultātam 2:3, vēlāk norvēģi visu salika pa plauktiņiem, vienubrīd pat panākot graujošu 4 vārtu pārsvaru ar 6:2.

 

Kopējā Latvijas izlases bilance čempionātā ir 2 uzvaras un 4 zaudējumi, tātad negatīva. Var jau teikt, ka šī zemā vieta ir tikai dažādu negatīvu apstākļu sakritība, taču pēc parādītās spēles šķiet, ka atrodamies tur, kur mums reāli ar šiem spēkiem jāatrodas – uz sliekšņa starp A un B divīzijām. Taču potenciāls augt viennozīmīgi ir. Oļegs Znaroks trenera amatā vēl nav tik pieredzējis, cik gribētos. Tāpat pienācis laiks no izlases ar cieņu atvadīties no tādiem veterāniem kā Semjonovs, Panteļējevs, Tambijevs. Šiem vīriem varam teikt paldies par visu viņu ieguldījumu Latvijas hokeja izaugsmē, taču, kā pierāda aizvadītās spēles, ir laiks aiziet ar paceltu galvu. ”Jaunie”, kā Daugaviņš, Dārziņš, Bērziņš un Rēdlihs pierādīja, ka jau šādā vecumā varam ar viņiem rēķināties. Arī Sergejam Naumovam domājams būtu jādod vieta jaunajiem. Edgars Masaļskis spēlēs pret Ukrainu un Austriju pierādīja, ka ir augstas klases vārtusargs. Vienīgi stabilitātes trūkums liedz Edgaram nostāties starp Eiropas top vārtusargiem.Būtu bijis interesanti pavērot arī Ervīnu Muštukovu, kurš sezonu aizvadīja aiz okeāna, sezonas beigu daļu aizvadīdams ECHL līgā, kas ir tikai solis no AHL. Aiz okeāna varam cerīgi vērties arī uz Mārtiņa Karsuma pusi, kurš tomēr uz Maskavu neieradās, jo viņa AHL klubs Providensas ”Bruins” turpina cīņu Playoff turnīrā. Tāpat perspektīvs izskatās jaunais aizsargs Oskars Bārtulis, kurš ir Filadelfijas ”Flyers” pakļautībā, un zinot Filadelfijas kluba šī gada neveiksmes un solītās paaudžu maiņas, varam cerēt nākamgad sagaidīt Oskara debiju NHL.

 

Mūsu izlasei jācīnās par 9. vietu IIHF rangā, lai nodrošinātu garantētu vietu nākamajās ziemas Olimpiskajās spēlēs. Mūsu sīvākie konkurenti ir baltkrievi un vācieši. Tāpat pēc IIHF jaunajiem noteikumiem, veidojot grupu tabulas, zaudējot 9. vietu rangā, nākamgad Latvijas izlases grupa varētu būt šāda – Čehija, ASV, Latvija, Slovēnija. Tātad Šveiciešu vietā iegūstam spēcīgo ASV izlasi, kā arī Itāļu vietā, kas šogad bija pārāk augsta latiņa, nāks Slovēnija ar Anži Kopitaru priekšgalā.

 

© Normunds Brics (HV)